Ko redzēt un darīt

Kanārijas veido sekojošo salu virkne:

• Grankanārija (Gran Canaria) – otra apdzīvotākā no salām, tās galvaspilsēta Laspalmasa (Las Palmas de Gran Canaria) kopā ar Santakrusu Tenerifē dala visa Kanāriju arhipelāga galvaspilsētas titulu. Ziemeļos zaļa un kalnaina, bet dienvidos – sausa un līdzena.
• Fuerteventura – vindsērfinga meka.
• Lanzarote – zema un neauglīga, taču ar iespaidīgu vulkānisko ainavu salas rietumu daļā (Timanfajas nacionālais parks). Tās galvaspilsēta ir Aresife (Arrecife), kam ir sava lidosta (lidostas kods ACE). Lanzarote ir vulkāniskas izcelsmes sala – tāpat kā pārējās, tā radās, atdaloties Āfrikas un Amerikas kontinentālajām plātnēm. Vislielākie vulkāniskie izvirdumi, kas tikuši fiksēti, notikuši starp 1730. un 1736. gadu. Šis apgabals ir saglabāts kā Timanfajas nacionālais parks.
• Tenerife – Tenerifē ir daudz muzeju un pieminekļu, kas atspoguļo salas bagāto vēsturi. Tā kā sala ir lielākā no septiņu salu grupas, Tenerifes kalnu grēdas ir jaunākas nekā kaimiņsalās. Tajās vulkāniskā aktivitāte bija sākusies jau vairāk kā pirms 200 miljoniem gadu, bet Tenerifē tā parādījās tikai pirms 8 līdz 12 miljoniem gadu. Uz salas ir augstākais kalns Spānijā – Teide (El Teide) –, kas, mērot tā pilno augstumu, ir trešais lielākais vulkāns pasaulē (3718m). Salas galvaspilsētā Santakrusa (Santa Cruz de Tenerife) atrodas Kanāriju salu parlaments, un kopā ar Laspalmasu Grankanārijā tā dala Kanāriju salu galvaspilsētas titulu. Ar 899,833 iedzīvotājiem Tenerife ir apdzīvotākā no salu grupas. Otra pazīstamākā pilsēta ir Sankristovala de la Laguna (San Cristóbal de La Laguna), kurā atrodas vecākā universitāte Kanāriju salās.
• La Gomera – “burvju sala” –, paradīze pastaigu cienītājiem. Salas forma atgādina apelsīnu, kas pārgriezts uz pusēm un sadalīts daiviņās. Salas kalnainais reljefs veido dziļas gravas, kuras klāj lauru koku meži - vienīgie atlikušie visā Ziemeļāfrikā. Vietējais vīns izceļas ar savdabīgu garšu un bieži tiek baudīts kopā ar tapām (uzkodām) no vietējā siera, ceptas cūkas vai kazas gaļas. Citi tradicionāli ēdieni ir almogrote (smērējama siera pasta) un palmu sīrups, saukts par miel de palma jeb palmu medu. Vietējiem iedzīvotājiem ir īpašs veids, kā sazināties pāri dziļajām gravām – ar svilpju valodu Silbo Gomero. Šī ir sena salas pamatiedzīvotāju valoda, kuras pastāvēšana zināma jau no romiešu laikiem.
• La Palma – salas kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 86,000, no kuriem 18,000 (pēc 2003.g. datiem) dzīvo galvaspilsētā Santakrusa de la Palma (Santa Cruz de la Palma), savukārt 20,000 (pēc 2004.g. datiem) dzīvo pilsētā Losjanos de Ariadne (Los Llanos de Ariadne). Salas ģeogrāfiskais izvietojums radies līdz ar vulkāniskās salas veidošanos. La Palmas dienvidu daļu pārsvarā aizņem Cumbre Vieja – vulkāniska grēda ar daudziem vulkānu konusiem, kas veidojušies no lavas un vulkāniskajiem izdedžiem. Combre Vieja ir aktīvs vulkāns, kas šobrīd ir miera periodā. Pēdējais izvirdums notika 1971. gadā no Teneguia krātera, kas atrodas Cumbre Vieja tālākajā dienvidu galā.
• Elhjero (El Hierro) – “pasaules mala” – zināma arī kā “Meridiāna sala” (the Meridian Island)

Karte