Norvēģija
karte 
laika prognoze Ko redzēt un darīt
Oslo ir mūsdienu Norvēģijas galvaspilsēta un finanšu centrs, bet valsts otrā lielākā pilsēta, gleznainā Bergena ir kādreizējā Hanzas savienības tirdzniecības osta un vārti uz fjordu krastiem. Stavangere ir centrālais Norvēģijas naftas rūpniecības punkts, savukārt kādreizējā galvaspilsēta Trondheima ir sens kristiešu svētceļojumu mērķis, kas mūsdienās kļuvis par tehnisko pētījumu centru.
Kaut arī laikapstākļi Bergenā mēdz būt nedaudz drūmi, tās UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā krastmala ar koka glabātuvēm un mirdzošo ostu pilsētai piešķir dzīvīgumu. Arī Oslo piekraste nav mazāk skaista ar jaunu, sniegbaltu operas namu, kas noteikti neatpaliek no Sidnejas operas.
Lai arī cik žilbinošas nebūtu pilsētas, īstais Norvēģijas skaistums ir rodams dabā. Ledāju klātais, subarktiskais Svalbāras (Svalbard) arhipelāgs, kas atrodas tālajos ziemeļos, ir viena no retajām vietām, kurā polārlāčus iespējams redzēt brīvā dabā. Norvēģijas plašās tundras savukārt ir labs mērķis slēpošanai un ziemeļblāzmu vērošanai.
Brauciens ar prāmi gar Geirangera fjordu (Geirangerfjord) ar priedēm klinšu augšās, dzidri zilganzaļo ūdeni un ūdenskritumu kaskādēm, kas spraucas no spraugām aizu malās, noteikti ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem kruīziem pasaulē. Būtu patiesi jāpacenšas atrast kādu vietu Norvēģijas ziemeļu fjordos, kas nebūtu satriecoši skaista ar visapkārt esošām sniegotām virsotnēm un dramatiskām mežu ainavām.
Pārgājieni
Norvēģijā ir neizsmeļami daudz iespēju pārgājieniem dabā – no vieglām pastaigām Oslo pilsētas mežā līdz kalnu kāpšanai Jotunheimenas (Jotunheimen) nacionālajā parkā vai Tromsas (Troms) apgabalā. Vairākas zonas ir aizsargājamas nacionālo parku teritorijas, bet lielākā daļa valsts ir vienlīdz pievilcīga un sabiedrībai pieejama.
Ceļotāji Norvēģijā var izmantot pieejas tiesības jeb iespēju brīvi apmesties uz dažām dienām gandrīz visur, ja vien tas ir vismaz 150m attālumā no mājām un saimniecību ēkām, kā arī nav audzējamā platībā. Galvenais ir atstāt aiz sevis kārtību un atkritumus savākt pārstrādāšanai.
Den Norske Turistforening (DNT) (Norvēģijas Kalnu Trekinga asociācija) nodrošina daudzas kalnu mājiņas ar un bez apkalpes, iezīmē kalnu takas, piedāvā kartes un informāciju par maršrutiem, ekskursijas gidu pavadībā un citus pakalpojumus kalnu tūristiem Norvēģijā.
Kas attiecas uz kartēm, nav ieteicams paļauties uz Google kartēm, kuru pārklājums Norvēģijā nav pilnīgs. Tā vietā var izmantot norvēģu nacionālās kartēšanas aģentūras Atlas.no mājaslapas resursus, kas atbilst viņu kvalitatīvajām pārgājienu kartēm iespiestā formātā.
Slēpošana
Gan distanču, gan kalnu slēpošana ir populāri ziemas sporta veidi, un lielākie apvidi, piemēram, Trisile (Trysil), Hafjela (Hafjell) vai Hemsedala (Hemsedal) nopietni konkurē ar Alpiem. Arī Telemarka (Telemark) – distanču slēpošanas dzimtene – ir laba vieta slēpošanai. Pārējie lielie slēpošanas kūrorti ir Vosā (Voss), Geilo un Opdalā (Oppdal). Ap Oslo ir liels parks, kas ir ideāli piemērots distanču slēpošanai. Strinā, pie Folgefonna ledāja un pie Galhēpigena virsotnes ir kalnu slēpošanas centri, kas atvērti tikai vasarā (no maija līdz septembrim), piedāvājot vienreizēju iespēju slēpot T-kreklā un šortos.
Velobraukšana
Norvēģijā praktiski visur iespējams noīrēt velosipēdu. Parasti velomaršruti veidoti tuvumā lielākām pilsētām. Ir ceļi un tuneļi, kas ir dzīvībai bīstami un kurus velobraucējiem aizliegts izmantot (sk. sadaļu augšā “Ar velosipēdu”). Dažās pilsētu izgāztuvēs ir īpašs nodalījums, no kura iespējams brīvi paņemt izmestus velosipēdus un citas lietas. Arī labdarības veikalos (Fretex, Elevator, NMS, Gjenbruk) reizēm pieejami lietoti velosipēdi.
Karte
