Vācijas romantiskais ceļš ir slavens maršruts pa gleznainiem apvidiem ar romatiskām pilīm un krāšņām pilsētiņām. Pasakai līdzīgā Neišvānšteinas pils tiek uzskatīta par ikoniskāko pili Vācijā. Vaļņa ieskautajai Rotenburgai pie Tauberes ir skaists centrs, kas laika gaitā saglabājis neskartu savu viduslaiku noskaņu. Līdzīgas tradicionālas vācu pilsētiņas redzamas arī citās valsts daļās. Tādas, piemēram, ir Gerlica, Bamberga, Celle, Heidelberga, Erfurte un Kvedlinburga. Jūsu ceļojums pa pastkaršu bilžu cienīgajiem objektiem Vācijā būs piepildīts, noslēdzot to ar Minhenes alus zālēm un dārziem, kā arī ar skatu uz Alpiem Garmišas-Partenkirhenes kūrortpilsētā.
Vācija ir moderna, industriāla valsts, un tā saukto “ekonomisko brīnumu” (Wirtschaftswunder) vislabāk atspoguļo Rūras apgabala industriālais mantojums. Vēl viena ekonomiskā spēkstacija ir Hamburga, kurā ir otra lielākā osta visā kontinentā. Frankfurte ir ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas finanšu centrs, jo tajā atrodas Eiropas Centrālā banka. Pilsētas panorāma ir līdzīga tām, kādas var redzēt otrpus Atlantijas okeānam. Modes pilsēta Diseldorfa, mediju industrija Ķelnē un auto ražotāji Štutgartē ir spilgti piemēri plaukstošām “ekonomiskā brīnuma” nozarēm Vācijā.
Pavisam cita veida pieredzi var gūt Berlīnē – pilsētā, kurai līdzīgu neatrast nekur citur pasaulē. Arhitektoniski tā ir nesaderīgs blokmāju, postmodernu stikla un tērauda būvju un vēsturisku “pārpalikumu” savienojums, taču pilsētā ir nepiespiesta atmosfēra un internacionāla, atvērta kultūra, kurā ikviens tiek pieņemts kā berlīnietis. Pilsētas nemieru pilnā vēsture tai ir devusi milzīgu daudzumu vēsturisku apskates vietu, to skaitā Berlīnes mūri, Brandenburgas vārtus, Bundestāgu, kontrolpunktu “Čārlijs” (Checkpoint Charlie), Berlīnes televīzijas torni, Holokausta memoriālu, Sarkano rātsnamu un Austrumvācijas vēstures muzeju. Ja ir interese redzēt spilgtu piemēru, kā savulaik panīkušu pilsētas daļu var pārveidot par ekskluzīvu rajonu, apskates vērts būs stilīgais un attīstītais Prenclauerbergas (Prenzlauer Berg) rajons. Savukārt tad, ja vēlas sajusties kā īsts berlīnietis, var doties uz Šarlotenburgas rajonu starp Štutgartera laukumu (Stuttgarter Platz) un Lietzensee ezeru vai dzīvīgo, samērā grezno, bet draudzīgo apkaimi starp Friedenau un Šlošstrāsi (Schloßstraße) Šteglicā. Daudzus ballīšu mīļotājus, no kuriem lielākā daļa ir tūristi, var sastapt Fridrihšainā (Friedrichshain) ap Rēveles ielu (Revaler Straße). Lai gūtu iespaidu par to, kā dzīvo tie Berlīnes iedzīvotāji, kam nav ne laika, ne naudas turīgo izpriecām, var apskatīt Tīrgartenas rajonu ap Beusselstraße, Kāzu rajonu ap Müllerstraße vai Neukölln rajonu ap Karla Marksa aleju – neskatoties uz sociālajām problēmām šajos rajonos, tie joprojām ir samērā droši. Ja uzvedas piesardzīgi (neizrādās ar naudu, neiesaistās kautiņos un pārāk skaļi nerunā svešvalodā, jo sevišķi esot grupā, lai nerastos iespaids par iereibušu ballīšu tūristu), ir maz ticams, ka šeit sanāks iekulties kādās nepatikšanās.
Schöninger Speere jeb Šēninas šķēpi ir 8 koka metamie šķēpi no paleolīta laika, kas tika atrasti laikā no 1994. līdz 1998. gadam atklātās brūnogļu raktuvēs Šēninā, Helmštetes (Helmstedt) apgabalā, kopā ar aptuveni 16 000 dzīvnieku kauliem. Esot vairāk kā 300 000 gadu seni, tie ir vecākie pilnībā saglabājušies medību ieroči pasaulē un tiek uzskatīti kā pirmā liecība par Homo Heidelbergensis jeb Heidelbergas cilvēku kā aktīvu mednieku sugu. Šie atklājumi būtiski mainīja priekšstatu par kultūras un sabiedrības attīstības līmeni agrīnajām cilvēku sugām.